2026.gada oktobra nogalē ENCJ (Eiropas Tieslietu padomju asociācija) jaunākajā biļetenā ir apkopojusi šādas dalībvalstu un organizāciju aktualitātes:
1. Polijas Nacionālajai tieslietu padomei (KRS) piešķirts ENCJ viesa statuss, kas iezīmē daļēju atgriešanos ENCJ apritē (iespēja piedalīties darba grupās) pēc tam, kad 2021. gadā ENCJ izslēdza Polijas Nacionālo tieslietu padomi (KRS) par neatbilstību prasībām attiecībā uz tiesu varas neatkarību. Pēc iepriekšējo locekļu pilnvaru termiņa beigām 2026. gadā Polijas parlaments ievēlēja jaunu sastāvu, rezultātā lielākā daļa no jaunajiem tiesu locekļiem (13 no 25 locekļiem) ir tiesneši, kurus ievēlējuši viņu kolēģi.
2. 2026. gada 21. janvārī ENCJ, Eiropas Tiesnešu asociācija un ACA-Europe izdeva kopīgu paziņojumu par Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) tiesnešiem un prokuroriem, pret kuriem ASV valdība ir vērsusi sankcijas. Ņemot vērā, ka nav novērotas nekādas pozitīvas izmaiņas un notikumi turpina saasināties, 2026. gada 12.augustā ENCJ, ACA-Europe, Starptautiskā tiesnešu asociācija un Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkls pieņēma kopīgu paziņojumu par pasākumiem, kas ietekmē ICC neatkarību. Paziņojumā ir pausts, ka tiesnešiem jābūt iespējai veikt savus pienākumus bez jebkādas ārējas ietekmes vai draudiem.
3. Pēc tam, kad 2026. gada 25. septembrī Kijivā tika bojāta Augstākās tieslietu padomes ēka, ENCJ prezidents Braiens O’Mūrs nosūtīja Ukrainas Augstākajai tieslietu padomei vēstuli, kurā pauda solidaritāti ar Ukrainas tiesu varas pārstāvjiem.
4. Bulgārijas parlaments 2026. gada 26. jūnijā grozīja Tiesu sistēmas likumu, nosakot jaunu Tieslietu padomes ievēlēšanas kārtību. Padomē paredzēti 25 locekļi: 11 ievēlēti no tiesu sistēmas pārstāvju vidus, 11 ievēlēti parlamentā no dažādu juridisko profesiju pārstāvjiem un trīs amatpersonas pēc amata — abu augstāko tiesu priekšsēdētāji un ģenerālprokurors.
5. Latvijas Republikas Saeima 2026. gada 1. oktobrī pieņēma grozījumus likumā „Par tiesu varu”, kas paredz nostiprināt Tieslietu padomes lomu un tiesu varas institucionālo neatkarību. Grozījumi paplašina Tieslietu padomes atbildību par tiesu darba organizāciju, budžeta plānošanu un tiesnešu karjeras jautājumiem, kā arī paredz pakāpeniski ieviest tiesas jurista amatu.
6. Lietuvas parlamentam 2026. gada jūnijā bija jālemj par divu Augstākās tiesas tiesnešu un Lietuvas Apelācijas tiesas priekšsēdētāja iecelšanu, taču tika apstiprināts tikai viens kandidāts Augstākās tiesas tiesneša amatam. Lietuvas Tiesnešu asociācija pauda bažas, ka tiesnešu karjeras iespējas var būt atkarīgas ne tikai no profesionālās kompetences un reputācijas, bet arī no viņu iepriekšējās tiesneša darbības un izskatītajām lietām.
7. Albānijā 2026. gada 18. septembrī tika pieņemts Likums Nr. 95/2026, kas grozīja tiesnešu, prokuroru un Konstitucionālās tiesas amatpersonu statusa un atalgojuma regulējumu, nosakot pamatalgu 0,38 apmērā no Republikas prezidenta atalgojuma un paredzot finansiālo izmaiņu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku no 2023. gada 1. aprīļa. Jau 21. septembrī Nacionālā tiesnešu asociācija, Tiesnešu savienība un Prokuroru asociācija vērsās Konstitucionālajā tiesā, lūdzot apturēt likuma īstenošanu un to atcelt. Strīda centrā ir jautājums par tiesnešu atalgojuma noteikšanas kārtību un tās ietekmi uz tiesu varas neatkarības garantijām.
8. Igaunijā izveidota jauna institūcija - Igaunijas Nacionālā Tieslietu padome. Padomē ir 11 locekļi. ENCJ prezidents ir atzinīgi novērtējis padomes izveidi, uzsverot tās nozīmi tiesu sistēmas pārvaldībā un institucionālajā attīstībā.
9. Eiropas Komisijas 2026. gada tiesiskuma ziņojuma publicēšana. Eiropas Komisija 2026. gada 17. jūlijā publicēja ikgadējo ziņojumu par tiesiskumu, kura sagatavošanā piedalās arī ENCJ. Ziņojumā izvērtēta tiesu sistēmu darbība, pretkorupcijas pasākumi, plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms, kā arī institucionālo līdzsvara un kontroles mehānismu darbība ES dalībvalstīs un četrās kandidātvalstīs.
10. Eiropas Padomes Venēcijas komisija 2026. gada oktobrī pieņēma atzinumu par Polijas prezidenta pilnvarām saistībā ar Konstitucionālās tiesas tiesnešu zvēresta nodošanu. Pēc tam, kad parlaments ievēlēja sešus jaunus tiesnešus, četri no viņiem nodeva zvērestu bez prezidenta klātbūtnes, jo prezidents nebija organizējis attiecīgo procedūru; šiem tiesnešiem netika ļauts sākt pildīt amata pienākumus. Komisija secināja, ka prezidenta atteikšanās vadīt zvēresta nodošanu nedrīkst liegt parlamenta likumīgi ievēlētiem tiesnešiem stāties amatā, jo tas varētu apdraudēt varas dalīšanas principu un Konstitucionālās tiesas darbību.
11. Eiropas Padomes Venēcijas komisija 2026. gada oktobrī pieņēma steidzamu atzinumu par Ukrainas likumprojektu, kas paredz pilnveidot Augstās tiesnešu kvalifikācijas komisijas un Augstākās tieslietu padomes locekļu atlases procedūras. Jautājums ir īpaši nozīmīgs, jo 2027. gadā beigsies pilnvaru termiņš lielākajai daļai Augstās tiesnešu kvalifikācijas komisijas locekļu, savukārt vairāku Augstākās tieslietu padomes locekļu pilnvaru termiņš beigsies 2027. gada janvārī.
12. Eiropas Savienības Padome informēja par 2026. gada 12. un 13. oktobrī notikušajām pievienošanās konferencēm ar Melnkalni, Albāniju, Ukrainu un Moldovu. Melnkalne provizoriski noslēdza sarunas par trim nodaļām, tādējādi kopumā noslēdzot 21 no 33 sarunu nodaļām.
13. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2026. gada 3. septembrī vienbalsīgi nolēma svītrot no lietu saraksta individuālos pieteikumus lietā „Lebedeva un citi pret Krieviju”, kas ietvēra pamatlietu un vēl 878 pieteikumus. Tiesa norādīja, ka šo lietu precedenta nozīme ir ierobežota un Krievijas atteikšanās sadarboties ar Tiesu, sniegt apsvērumus un atzīt pienākumu izpildīt spriedumus padara turpmāku lietu izskatīšanu nesamērīgu, ņemot vērā tiesas ierobežotos resursus un citas izskatāmās sūdzības.
ENCJ biļetens (2026. gada jūlijs–oktobris) ir pieejams šeit (mašīntulkojums latviešu valodā)