No 2026.gada 1.oktobra Igaunijā pastāvēs Tieslietu padome, tā noteic 2026. gada 2. jūlijā izsludinātais likums, ar ko groza Tiesu likumu un citus likumus. Uzsverams, ka Igaunijā tiesu efektivizēšanai ticis izstrādāts komplekss risinājums, un “vienā paketē” tikuši grozīti virkne likumu, tostarp, kas attiecas uz procesuālo regulējumu. Šo reformu anotācija ir vairāk nekā 200 lpp gara.
Jaunizveidotā pirmās un otrās instances tiesu pārvaldes institūcija — Tieslietu padome — sāks darbu jau 2026. gada 1. oktobrī. Likuma jaunais 401. pants “Tiesu padomes sastāvs un darba kārtība” paredz šādu Tieslietu padomes 11 locekļu sastāvu:
1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs (ex officio Tieslietu padomes priekšsēdētājs);
2) divi apgabaltiesas tiesneši;
3) trīs pirmās instances tiesneši;
4) divi Rīgikogu deputāti;
5) Igaunijas Advokātu kolēģijas valdes iecelts zvērināts advokāts;
6) tieslietu kanclers vai viņa iecelts pārstāvis;
7) par šo jomu atbildīgais ministrs vai viņa iecelts pārstāvis.
Padomes locekļus no tiesnešu vidus uz trim gadiem ievēlēs tiesnešu pilnsapulce. Tiesas priekšsēdētājs nedrīkst būt Padomes loceklis.
Norādāms, ka Igaunijas tieslietu kanclers (õiguskantsler) ir neatkarīga konstitucionāla amatpersona, kas pilda konstitucionalitātes uzrauga un ombuda funkcijas. Pirms dažām dienām pašreizējā Igaunijas tieslietu kanclere Ulle Madise (Ülle Madise) izteikusi gatavību kandidēt uz Igaunijas valsts prezidenta amatu.
No 2027. gada 1. janvāra atbildība par tiesu administrēšanu, tostarp budžeta pārvaldību, tiks pilnībā nodota no Tieslietu un digitālo lietu ministrijas tiesu varai.
Plašākam ieskatam izvilkumi no likumprojekta anotācijas (mašīntulkojums latviešu valodā)
Tiesu konstitucionālais statuss un budžeta veidošana
Pašlaik Augstākā tiesa ir vienīgā tiesu iestāde Igaunijā, kas tiek uzskatīta par konstitucionālu iestādi. Lai stiprinātu tiesu neatkarību, reforma piešķir līdzīgu statusu pirmās un otrās instances tiesām (apgabaltiesām, administratīvajām tiesām un apelācijas tiesām) Valsts budžeta likuma un budžeta sagatavošanas procesa nolūkos.
Praktiski tas nozīmē, ka tiesas pašas būs atbildīgas par savu budžetu sagatavošanu un veidošanu, kā arī par to iesniegšanu un aizstāvēšanu parlamentā, neatkarīgi no izpildvaras. Tādējādi pirmās un otrās instances tiesu konstitucionālais statuss galvenokārt atspoguļojas to budžeta autonomijā un neatkarībā no ministrijas.
Tiesu administrācijas nodošana tiesu varai
Ar iepriekš minēto ir cieši saistīta tiesu administrācijas nodošana no ministrijas tiesu varai. Reforma nodod ievērojamu skaitu funkciju, kas līdz šim piederēja ministrijai vai ministram.
Šīs funkcijas cita starpā ietver tiesu priekšsēdētāju iecelšanu, uzraudzības un administratīvās pārraudzības jautājumus, lēmumus par tiesu atrašanās vietām, kā arī tiesnešu precīza skaita noteikšanu likumā noteikto maksimālo robežu ietvaros.
Ietekme uz tiesām
Tiesām tas nozīmē būtiskas pārmaiņas, jo tiesu sistēma apzināti uzņemas lielāku atbildību par tiesu sistēmas veidošanu un attīstību. Plašākā nozīmē pirmās un otrās instances tiesu administrācijas nošķiršana no izpildvaras rada priekšnosacījumus visaptverošākas, neatkarīgākas un efektīvākas tiesu sistēmas pārvaldībai un attīstībai.
Šīs pārmaiņas rezultātā tiks izveidota Tieslietu padome (Padome), kuras uzdevums būs organizēt tiesu pārvaldību un attīstību tiesu sistēmā, pārstrukturējot esošo Tiesu pārvaldes padomi. Tiks izveidots Tiesu administrācijas dienests, lai sniegtu tiesvedības nodrošināšanai nepieciešamos atbalsta pakalpojumus un palīdzētu Padomei tiesu attīstībā. Tiesu administrācijas dienesta struktūru un konkrētos uzdevumus noteiks Tieslietu padome; Tiesu administrācijas dienesta struktūrā ietilps, piemēram, kanceleja, tiesas sēžu un tulkošanas dienests, IKT nodaļa, drošības dienests, finanšu un aktīvu pārvaldības nodaļa utt. Nepieciešamās amata vietas tiesās jau ir izveidotas un tiks pārceltas uz Tiesu administrācijas dienestu.
Tiesu specializācijas paplašināšana
Lielāka tiesu specializācija ir paredzēta, lai nodrošinātu efektīvāku tiesvedību, uzlabotu tiesu lēmumu paredzamību un stiprinātu tiesu ekspertīzi.
Pašreizējā sistēma, kurā specializācija galvenokārt ir brīvprātīga, nav izrādījusies pietiekami efektīva. Tāpēc reforma likuma līmenī ievieš obligātas specializācijas jomas. Saskaņā ar lietu sadali civiltiesu tiesneši specializēsies ģimenes un aizbildniecības lietās, kā arī maksātnespējas un uzņēmējdarbības tiesību lietās; krimināltiesu tiesneši specializēsies lietās, kas saistītas ar nepilngadīgajiem, vardarbību ģimenē un ekonomiskiem noziegumiem; savukārt administratīvo tiesu tiesneši specializēsies telpiskās plānošanas un būvniecības tiesībās, vides tiesībās un nodokļu tiesībās.
Tiesas piesēdētāju institūta atcelšana
Igaunijas konstitūcija neparedz tiesas piesēdētāju institūta (obligātu) pastāvēšanu. Ir bijuši gadījumi, kad tiesas piesēdētāju klātbūtne ir kavējusi efektīvu un pienācīgu tiesas procesu norisi. Tiesas piesēdētāju institūta atcelšanai būtu jāpalīdz nodrošināt Konstitūcijā noteiktās pamattiesības uz efektīvu tiesas procesu saprātīgā termiņā.