Eiropas Komisija 2026. gada 17. jūlijā publicēja septīto ikgadējo ziņojumu par tiesiskumu, kurā novērtēta tiesiskuma situācija visās ES dalībvalstīs, kā arī četrās kandidātvalstīs. Valstu tiesu sistēmu apskats tiek strukturēts trīs blokos, no kuriem katrā tiek atzīmētas pēdējā gada aktualitātes. Turpmāk tiks sniegts apkopojums par būtiskākajām atziņām par Latvijas tiesu sistēmas attīstību:
1. Neatkarība
Kopumā 50 % iedzīvotāju un 52 % uzņēmumu uzskata tiesu un tiesnešu neatkarības līmeni 2026. gadā par “diezgan augstu vai ļoti augstu”. Analizējot tendences, Eiropas Komisija atzīmējusi, ka plašas sabiedrības priekšstats par tiesu varas neatkarību ir ievērojami uzlabojies salīdzinājumā ar 2025. gadu (42 %) un nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar 2022. gadu (53 %). Uzņēmumu priekšstats par tiesu varas neatkarību ir ievērojami uzlabojies salīdzinājumā ar 2025. gadu (41 %), kā arī ar 2022. gadu (27 %).
Neliels progress ir panākts attiecībā uz ieteikumu nodrošināt pienācīgus aizsardzības pasākumus pret nepamatotu politisko ietekmi Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanas procedūrā. 2026. gada janvārī Tieslietu padome secināja, ka visi parlamenta politiskie lēmumi tiesnešu iecelšanas procedūrās ietilpst Satversmes tiesas likumā paredzētās konstitucionālās pārskatīšanas darbības jomā. Tieslietu padome uzskata, ka Tieslietu padomei ir tiesības pieprasīt Satversmes tiesai novērtēt šādu darbību likumību. Ņemot vērā Tieslietu padomes secinājumu šajā jautājumā, valdība ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par tiesu varu”, lai formalizētu šīs tiesības, skaidri atļaujot apstrīdēt parlamenta lēmumus.
Tiek gatavoti grozījumi, ar ko palielina Tieslietu padomes lomu tiesu administrēšanā. Likuma par tiesu varu grozījumu projektā ir iekļauti noteikumi par Tiesu administrācijas pārvaldības nodošanu no Tieslietu ministrijas Tieslietu padomei jautājumos, kas saistīti ar tiesu darba organizāciju, tiesnešu karjeru un rajona tiesu un apgabaltiesu budžeta plānošanu.
2. Kvalitāte
Eiropas Komisija atsaucas uz Valsts kontroles 2024. gada lietderības revīziju par cilvēkresursiem tiesās, kurā tika konstatēts, ka īpaši trūkst kandidātu tiesnešu vakanču aizpildīšanai krimināllietu izskatīšanā. Tieslietu akadēmija plāno par maksu nodrošināt apmācību tiesnešu un prokuroru amata kandidātiem.
Tieslietu padome 2025. gadā nolēma daļu no finansējuma, kas piešķirts neaizpildītajiem tiesnešu amatiem, novirzīt tiesu palīgpersonāla sistēmas attīstībai, arī jautājuma par tiesnešu palīgu lielo kadru mainību risināšanai, ko tā noteikusi par vienu no gada prioritātēm.
Grozījumi likumā “Par tiesu varu” ietver tiesu darbiniekiem noteikto prasību pārskatīšanu, tai skaitā jauna tiesas jurista amata ieviešanu visā tiesu sistēmā. plašākas publiskās pārvaldes reformas ietvaros tiek pārskatīts tiesnešu un prokuroru izdienas pensiju regulējums, kurā ietverts arī pārejas noteikums par izvērtējumu, kā jaunais pensiju regulējums varētu ietekmēt tiesnešu karjeru. Latvijas Tiesnešu biedrība un Tieslietu padome norādīja uz sasteigto likumdošanas procesu.
2026. gada aprīlī tika pieņemti grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, ar kuriem paplašina piekļuvi valsts garantētai juridiskajai palīdzībai, kas pieejama Satversmes tiesas procesā. Civilprocesa likumā 2025. gada aprīlī tika noteikts maksimālais apmērs, kāds pieļaujams maksimālajai nodevai par tiesvedības sākšanu valsts tiesā, un tiek uzskatīts, ka tas praksē labi funkcionē. Tajā pašā laikā pašreizējais tiesvedības izmaksu līmenis un maksimālās kompensācijas summas var ierobežot tiesu iestāžu pieejamību mazākiem uzņēmumiem.
3. Efektivitāte
Eiropas Komisija kā vienīgo jautājumu efektivitātes blokā izceļ grozījumus normatīvajā regulējumā, kas paplašina Ekonomisko lietu tiesas kompetenci (piemēram, attiecībā uz organizētās noziedzības noziedzīgiem nodarījumiem, korupciju un finanšu noziegumiem, komerclietām). Ziņojumā norādīts, ka, lai palīdzētu izskatīt sarežģītas ekonomiskas lietas, Rīgas apgabaltiesa ir noteikta kā vienīgā apgabaltiesa, kas izskata Ekonomisko lietu tiesas lietas. Tomēr uzņēmumu pārstāvji pauž procesuālas bažas, norādot, ka apelācijas instancē trūkst tāda paša līmeņa specializētu ekonomisko un komerciālo zināšanu un pastāv risks, ka tiks apdraudēts Ekonomisko lietu tiesas specializācijas mērķis.
Kopumā norādāms, ka Eiropas Komisijas ziņojumā Latvijas tiesu sistēmas attīstība Baltijas valstu kontekstā vērtēta kopumā pozitīvi.
Lietuvas ziņojumā ir sniegtas divas rekomendācijas:
- pabeigt juridiskās palīdzības sistēmas reformu, nodrošinot atbilstošus nosacījumus juridiskās palīdzības sniedzēju līdzdalībai, ņemot vērā Eiropas standartus juridiskās palīdzības jomā;
- pastiprināt centienus, lai uzlabotu tiesnešu iecelšanas sistēmas pārredzamību, ņemot vērā Eiropas standartus tiesnešu iecelšanas jomā.
Igaunijas ziņojumā konstatēts:
- Ir panākts neliels progress, turpinot centienus reformēt Tiesu administrācijas padomi (Council for the Administration of Courts). Igaunijai tiek ieteikts veikt pasākumus, lai pielāgotu Tiesu administrācijas padomes sastāvu, ņemot vērā Eiropas standartus attiecībā uz tieslietu padomēm.
- Ir atsaukta reforma, kas paredzēja apvienot visas vienas instances tiesas, un tiek ierosināts katrā tiesā izveidot jaunu pārvaldes struktūru. 2026. gada 19. martā iesniegtajā likumprojektā valdība atteicās no plāna apvienot visas vienas instances tiesas vienā valsts mēroga struktūrā. Šis lēmums tika pieņemts, ņemot vērā tiesnešu, tiesību zinātnieku un ieinteresēto pušu viedokļus, kuri norādīja, ka šāds risinājums varētu būt pretrunā ar konstitūciju, nesniedz skaidrus ieguvumus efektivitātes ziņā un rada risku, ka tiesu sistēma attālināsies no sabiedrības. Likumprojektā arī atteicās no idejas par obligātām specializētām palātām katrā tiesā un ierosina tiesnešu specializāciju, kā arī jaunus noteikumus par tiesas prezidija izveidi katrā tiesā.
Lietuvā un Igaunijā sabiedrības un uzņēmēju viedoklis par tiesu neatkarību ir Baltijas valstu līderpozīcijās. Lietuvā sabiedrības un uzņēmumu vidū tiesu neatkarības uztveres līmenis šobrīd ir augsts. Kopumā 66 % iedzīvotāju un 70 % uzņēmumu 2026. gadā tiesu un tiesnešu neatkarības līmeni vērtē kā „diezgan labu vai ļoti labu”. Igaunijā tiesu neatkarības uztveres līmenis sabiedrības vidū joprojām ir vidējs, bet uzņēmumu vidū šobrīd ir augsts. Kopumā 59 % sabiedrības un 71 % uzņēmumu 2026. gadā tiesu un tiesnešu neatkarības līmeni vērtē kā „diezgan labu vai ļoti labu”.
2026. gada Eiropas Komisijas ziņojuma par tiesiskumu Latvijas sadaļas tulkojums latviešu valodā