Eiropas Komisija šā gada 4. jūnijā publicēja 2026. gada pārskatu par tiesiskuma rādītājiem Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas izdots jau četrpadsmito reizi. Šajā izdevumā ietvertie tiesu sistēmas darbību raksturojošie statistikas dati atspoguļo 2024. gada rādītājus. Pārskats liecina, ka Latvija kopumā saglabā stabilas pozīcijas Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, vairākos rādītājos uzrādot vidējus rezultātus, bet atsevišķās jomās ierindojoties starp līderēm.
Kopumā Latvija pārskata periodā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, vairākos statistikas rādītājos ierindojusies Eiropas Savienības dalībvalstu salīdzinājuma vidusdaļā. Vienlaikus izceļami arī vairāki pozitīvi rezultāti. Piemēram, pārskatā norādīts, ka Latvija ir starp valstīm, kas nodrošina visus bērniem pielāgota tiesiskuma elementus, kā arī ir ieviesusi plašu tiesām pieejamo digitālo instrumentu klāstu.
Jaunākais Eiropas Komisijas pārskats liecina, ka Latvijā ir vidējs ienākošo strīdīgo civillietu un komerclietu skaits pirmajā instancē uz 100 iedzīvotājiem – 1,8 lietas. Tas ir mazāk nekā Lietuvā (2,8 lietas), bet vairāk nekā Igaunijā (1,2 lietas). Strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanas ilguma ziņā visās tiesu instancēs Latvija ieņem 9. vietu (iepriekšējā pārskata periodā – 7. vietu), proti, vidējais lietu izskatīšanas termiņš Latvijas tiesās ir nedaudz pieaudzis. Savukārt administratīvo lietu izskatīšanas ilguma ziņā pirmajā instancē Latvija ierindojas 6. vietā starp valstīm ar īsākajiem lietu izskatīšanas termiņiem, tādējādi uzlabojot lietu izskatīšanas ātrumu un pakāpjoties no 7. vietas 2025. gadā.
Pārskatā vērtēts tiesu un citu atbildīgo institūciju darba ātrums noteiktu kategoriju lietu izskatīšanā. Šajā sadaļā īpaša uzmanība pievērsta lietu kategorijām, kurām ir būtiska nozīme iekšējā tirgus darbībā, tostarp konkurences tiesību, preču zīmju, patērētāju tiesību, telekomunikāciju nozares, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un korupcijas lietām.
Resursu pietiekamība
Analizējot valsts kopējos tiesu sistēmas budžeta izdevumus uz vienu iedzīvotāju, Latvija ieņem 15. vietu, kas liecina, ka izdevumi tiesu sistēmai uz vienu iedzīvotāju ir zemāki par Eiropas Savienības vidējo līmeni. Savukārt, vērtējot šo izdevumu apmēru attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), Latvija nemainīgi ierindojas 2. vietā aiz Bulgārijas, kas nozīmē, ka tiesu sistēmas finansējumam tiek novirzīta viena no lielākajām IKP daļām Eiropas Savienībā.
Pārskatā salīdzināts tiesnešu un prokuroru atalgojums ar vidējo darba samaksu valstī, atsevišķi analizējot amatā nesen iecelto un augstākā līmeņa tiesnešu un prokuroru atalgojumu. No minētā izvērtējuma redzams, ka tiesnešu atalgojuma līmeņa ziņā Latvija ierindojas līdzās Beļģijai, Vācijai, Francijai, Horvātijai, Lietuvai, Luksemburgai, Ungārijai, Nīderlandei, Slovēnijai, Somijai un Zviedrijai. Savukārt advokātu skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotājiem Latvija atrodas priekšpēdējā vietā, apsteidzot vienīgi Zviedriju.
Tiesiskuma kvalitāte
2026. gada Eiropas Komisijas tiesiskuma rādītāju pārskatā tika iekļauts precizējošs jautājums par tiesu pieejamību, īpašu uzmanību pievēršot piekļuvei tiesai un valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai. Šogad Eiropas Komisija analizēja arī izmaksas, kas aptuveni nepieciešamas patērētāju tiesību lietu, krimināllietu un civillietu izskatīšanai.
Tāpat īpaši izcelts jautājums par laulības šķiršanu ārpustiesas kārtībā, norādot uz būtiskām atšķirībām Eiropas Savienības dalībvalstu pieejā laulības šķiršanai pēc pušu vienošanās. Šis jautājums ievadīja plašāku diskusiju par lietu un situāciju loku, kurās strīdus iespējams risināt ārpustiesas ceļā, izmantojot alternatīvās strīdu risināšanas metodes.
Eiropas Komisija pievērsās arī tiesu sistēmas digitalizācijai, galvenokārt vērtējot informācijas pieejamību par tiesību aizsardzībai nepieciešamajiem instrumentiem (valsts nodrošināto juridisko palīdzību, kompensāciju mehānismiem, tiesvedības izmaksām un informācijas kanāliem) un to atbilstību mūsdienu informācijas lietotāju vajadzībām.
Šajā izvērtējumā Latvija ierindojās tabulas beigās, jo ir ieviesusi tikai daļu no digitalizācijas risinājumiem, kas veicina sabiedrības piekļuvi tiesai. Vienlaikus pārskatā norādīts, ka Latvijā ir izveidoti visi par būtiskiem atzītie tiesām pieejamie digitālie rīki, un valsts ir starp līderēm tiesu dokumentu digitālās pieejamības un digitālo tiesvedības pārvaldības risinājumu attīstīšanā.
Tiesiskuma un tiesu neatkarības uztvere
Vērtējot jaunākos Eirobarometra pētījumus par sabiedrības uztveri attiecībā uz tiesu neatkarību, vērojamas pozitīvas pārmaiņas. Salīdzinājumā ar iepriekšēji Latvijas sabiedrībā ir samazinājies respondentu īpatsvars, kuriem nav viedokļa par tiesu neatkarību (no 34% uz 26%). Vienlaikus pieaudzis to respondentu skaits, kuri tiesu neatkarības līmeni vērtē kā labu vai ļoti labu (no 42% uz 50%).
Saskaņā ar Eirobarometra apkopotajiem uzņēmumu viedokļiem galvenie tiesu neatkarības apdraudējuma avoti ir valdības, politiķu, kā arī ekonomisko un citu šauru interešu grupu spiediens vai ietekme. Savukārt, vērtējot ieguldījumu aizsardzības efektivitāti tiesās, uzņēmēji kā galvenos šķēršļus min biežas izmaiņas normatīvajā regulējumā, likumdošanas procesa nepietiekamu kvalitāti, neparedzamu un nepietiekami caurskatāmu administratīvo rīcību, kā arī grūtības tiesā apstrīdēt administratīvos lēmumus.
Šogad Eiropas Komisija īpašu uzmanību pievērsa arī iecelto tiesnešu pārbaudes laika regulējumam. Komisija uzsvēra, ka šāds regulējums pastāv tikai dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp Latvijā, un ka pārbaudes perioda saturs, procedūras un institucionālais ietvars dažādās valstīs būtiski atšķiras.
Tāpat uzmanība pievērsta krimināllietu sadalei prokuroriem, analizējot, pēc kādiem kritērijiem un ar kādiem mehānismiem ienākošās krimināllietas tiek sadalītas prokuroru starpā.
Plašāka informācija un pilns pārskata teksts pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.